Verbatim report of proceedings of 14 January 2015

• Jurisdiction: European Union
• Published date: 24 November 2022
• Celex Number: C2022/447/03

24.11.2022 FR Journal officiel de l'Union européenne C 447/281

---

14 janvier 2015
COMPTE RENDU IN EXTENSO DES DÉBATS DU 14 JANVIER 2015

(2022/C 447/03)

Sommaire

1. Ouverture de la séance 282

2. Programme d'activités de la présidence lettone (débat) 282

3. Approbation du procès-verbal de la séance précédente: voir procès-verbal 318

4. Principaux aspects et choix fondamentaux de la politique étrangère et de sécurité commune et de la politique de sécurité et de défense commune (article 36 du traité UE) (débat) 318

5. Composition des commissions: voir procès-verbal 345

6. Atrocités récentes dans le nord du Nigeria (débat) 345

7. Situation en Ukraine (débat) 355

8. Composition des délégations interparlementaires: voir procès-verbal 379

9. Lancement de l'Année européenne pour le développement (débat) 379

10. Situation en Égypte (débat) 392

11. L'affaire des deux fusiliers-marins italiens (débat) 407

12. Dépôt de documents: voir procès-verbal 416

13. Actes délégués (article 105, paragraphe 6, du règlement): voir procès-verbal 416

14. Mesures d'exécution (article 106 du règlement): voir procès-verbal 416

15. Ordre du jour de la prochaine séance: voir procès-verbal 416

16. Levée de la séance 416

Compte rendu in extenso des débats du 14 janvier 2015

VORSITZ: MARTIN SCHULZ

Präsident

1. Ouverture de la séance

(Die Sitzung wird um 9.05 Uhr eröffnet.)

2. Programme d'activités de la présidence lettone (débat)

Als erster Punkt der Tagesordnung erfolgt die Aussprache über die Erklärungen des Rates und der Kommission zum Tätigkeitsprogramm des lettischen Ratsvorsitzes (2014/2856(RSP)).

Ich begrüße die Premierministerin von Lettland, seit dem 1. Januar die amtierende Vorsitzende des Rates der Europäischen Union, Frau Laimdota Straujuma.

Herzlich willkommen, Frau Ministerpräsidentin!

Laimdota Straujuma, pašreizējā Padomes priekšsēdētāja . - Priekšsēdētāja kungs! Komisijas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Godātie viceprezidenti! Godātie komisāri! Esmu pagodināta šodien būt šeit Strasbūrā un iepazīstināt Eiropas Parlamentu ar Latvijas prezidentūras prioritātēm Eiropas Savienības Padomē.

Šodien aprit 25 gadi, kopš Latvija atguva savu neatkarību, atbrīvojoties no padomju totalitārā režīma. Ir pagājuši desmit gadi, kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un gads kopš dalības eirozonā. Uzņemties prezidentūras pienākumus Eiropas Savienības Padomē ir ne tikai liels gods, bet arī liela atbildība.

To, cik liela šī atbildība ir, mēs īpaši skaidri sajutām 7. janvārī, kas satricināja mūs visus līdz pašiem pamatiem. Tāpēc es vēlos sākt savu uzrunu, izsakot solidaritāti un visdziļāko līdzjūtību Francijai un Francijas tautai. Uzbrukums Francijā ir kārtējais uzbrukums vārda brīvībai un Eiropas vērtībām.

Svētdien piedalījos gājienā Parīzē. Visu tautību, reliģiju un kultūru cilvēki Francijā un plašajā pasaulē saliedēti izgāja ielās, lai apliecinātu skaļi — mēs demokrātiskajā pasaulē iestājamies par vērtībām, par cilvēka brīvu pašizpausmi, par miermīlīgu dažādu kultūru un reliģiju līdzāspastāvēšanu. Tāpēc es izmantoju šo Eiropas tautu pārstāvniecības forumu, lai aicinātu ikvienu no mums un ikvienu iedzīvotāju uz vēl lielāku cieņu pret citu kultūru un uz jaunu uzticības līmeni starp tautām. Šajā spriedzes laikā, kad terorisms gribētu mums uzspiest arvien jaunu eskalāciju, arvien plašākas sadursmes starp reliģijām, grūst mūs uz vardarbību, mums ir jātop vēl cilvēciskākiem. Mums ir jāturpina interesēties par citām kultūrām, lai mūsu prātus nebūtu iespējams aizmiglot ar demagoģiju vai greizu faktu interpretāciju.

Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai aizstāvēt sevi, savus pilsoņus un savas vērtības. Mums visiem, visām Eiropas Savienības institūcijām un visām dalībvalstīm jāapvieno spēki, lai nodrošinātu adekvātu Eiropas Savienības atbildi izaicinājumam, kas ir mests Eiropas kopā dzīvošanas modelim un līdz ar to — mums visiem.

No 2. līdz 4. maijam Rīgā notiks liela mēroga Pasaules preses brīvības dienai veltīts forums, kurā būs iespējama plaša viedokļu apmaiņa par šobrīd tik aktuālajiem jautājumiem. Mums ir āiedarbina visi Eiropas Savienības rīcībā esošie mehānismi, kas izveidoti cīņai pret terorismu. Īpaša uzmanība jāpievērš gaidāmajai Eiropas iekšējās drošības stratēģijai. Lai mūsu instrumentu klāsts būtu pilnīgs, mums visiem kopā ir svarīgi nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu iesaistīto dienestu starpā.

Augsti novērtējam, ka ir atjaunota diskusija par pasažieru datu reģistru (PNR). Tā ir gan vietā, gan laikā pareiza. Mēs šeit runājam par ierobežotu datu apjomu, kas ļautu labāk izsekot noteiktu personu kustībām. Es apzinos, ka šis jautājums nav viennozīmīgs. Tāpēc vēlos apliecināt, ka neatkarīgi no progresa diskusijās par pasažieru datu reģistra izveidi, Latvijas prezidentūra turpinās virzīt Datu aizsardzības pakotni kā vienu no galvenajiem elementiem digitālās prioritātes kontekstā.

Esmu pārliecināta, ka Eiropas Parlaments būs ciešs sadarbības partneris Padomei un Komisijai, jo tikai kopīgiem spēkiem mēs spēsim sniegt spēcīgu Eiropas Savienības atbildi. Es ticu, ka Eiropa spēs parādīt vienotību un pārvarēt šos draudus. Es ticu, ka mēs neiekritīsim slazdā un neļausim terorismam sagraut mūsu ticību vienam pret otru, neļausim sarīdīt vienu pret otru dažādas izcelsmes vai reliģijas cilvēkus Eiropas sabiedrībā. Visi kopā mēs spēsim nosargāt Eiropas vērtības. No tā atkarīga Eiropas nākotne.

Godātie deputāti! Latvija uzņemas prezidentūru sarežģītā un izaicinājumiem pilnā laikā. Latvijas prezidentūras sākums sakrīt ar institucionālās pārejas Eiropas Savienībā veiksmīgu pabeigšanu. Mēs augstu novērtējam Itālijas prezidentūras un Eiropas Parlamenta paveikto un turpināsim darbu, lai pilnveidotu visu Eiropas Savienības institūciju sadarbību.

Eiropas Savienībā vēl joprojām jūtama finanšu krīzes ietekme. Dalībvalstis un Eiropas Savienības institūcijas ir smagi strādājušas, lai atjaunotu finanšu tirgu uzticību. Dalībvalstis joprojām turpina strukturālās reformas. Eiropa lēnām, bet pakāpeniski atgriežas pie ekonomiskās izaugsmes. Šogad visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek prognozēta ekonomiskā izaugsme. Eiropas Savienība joprojām ir pasaules lielākā ekonomika ar spēcīgām pozīcijām augsto tehnoloģiju jomā. Eirozonas valstu kopējais budžeta deficīta līmenis turpina samazināties. Taču šis ir arī labs brīdis, lai izveidotu sistēmu, kas būtu noturīga pret potenciālajiem izaicinājumiem nākotnē. Eirozona paplašinās ar jaunām dalībvalstīm. Es vēlos apsveikt mūsu kaimiņvalsti Lietuvu ar pievienošanos eirozonai, kļūstot par tās 19. dalībvalsti. Eiropas Savienības iedzīvotāji bauda brīvības un labklājības līmeni, kas ir liegts iedzīvotājiem daudzās citās pasaules valstīs. Man ir pārliecība, ka ar mērķtiecīgu rīcību, ticību Eiropas vērtībām un vēlmi darboties kopā Eiropas Savienība spēj stāties pretī izaicinājumiem, pārvarēt grūtības un virzīties uz priekšu. Šajos Eiropas kontinentam nemierīgajos laikos ir svarīgi atcerēties, ka Eiropas Savienība ir nesusi mieru un pārliecību tās iedzīvotājiem. Pārāk bieži mēs to uztveram kā pašsaprotamu.

Godātie deputāti! Eiropas Savienības iedzīvotājus interesē konkrēti rezultāti, kas uzlabo viņu ikdienas dzīvi. To mēs varam sasniegt, tikai strādājot kopā — Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Pagājušā gada laikā tika ieguldīts liels darbs, Eiropas Savienības institūcijām formulējot savas prioritātes jaunajam institucionālajam ciklam. Mēs vēlamies strādāt pie to ieviešanas, vienlaikus pievēršot uzmanību jaunajiem izaicinājumiem.

Latvijas prezidentūra iezīmējusi trīs skaidrus prioritāšu virzienus:

konkurētspējīga Eiropas Savienība,

digitāla Eiropas Savienība,

iesaistīta Eiropas Savienība globālajā līmenī.

Godātie deputāti! Pirmkārt, mēs vēlamies stiprināt Eiropas Savienības konkurētspēju un veicināt ekonomisko izaugsmi. Strukturālās reformas, fiskālā atbildība un investīcijas — tie ir «trīs vaļi», uz kuriem nākamajos gados jābalstās Eiropas Savienības izaugsmei. Izaugsmei, kas nodrošina jaunas darba vietas, nevis uzliek jaunus parādus nākamajām paaudzēm. Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas priekšsēdētāja piedāvāto Investīciju plānu. Esam gatavi aktīvi strādāt, lai Eiropas Stratēģisko investīciju fonds sāktu darbību jūnijā. Vakar ir iznācis Komisijas priekšlikums. Ceram uz labu sadarbību ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu raitu likumdošanas procesu. Investīcijām pievilcīgas vides izveidošana ir mūsu kopēja atbildība. Jau ilgstoši Eiropā ir jūtama vajadzība pēc enerģētikas savienības. Mums ir nepieciešama uz solidaritāti, uzticību un drošību balstīta enerģētikas politika, labāk integrēta enerģētikas infrastruktūra un efektīvāka pārvaldība. Enerģētikas savienības izveide būs viens no prioritārajiem jautājumiem Latvijas prezidentūras laikā. Tāpat mēs turpināsim darbu pie vienotā tirgus pilnveides, nodrošināsim Eiropas semestra procesu koordināciju Padomes ietvaros. Latvijas prezidentūras laikā pārskatīsim stratēģiju «Eiropa 2020», veicināsim darbu pie rūpnieciskās konkurētspējas, strādāsim pie Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanas. Īpašu uzmanību pievērsīsim labākam regulējumam.

Otrkārt, mēs vēlamies padarīt Eiropu digitalizētāku. Mēs gribam pilnvērtīgi izmantot Eiropas digitālo potenciālu un strādāt pie efektīva vienotā digitālā tirgus izveides. Tiešsaistes patērētājiem jābūt vienlīdzīgai pieejai precēm un pakalpojumiem par labāko cenu, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo Briselē vai Bratislavā, Rīgā vai Romā. Tāpat jāveicina digitālās vides drošība un uzticamība tai. Tas palīdzēs...